Ilona

Sadoties rokās ar negaisa dunu,

kailiem pirkstu galiem  

ķeroties dzīvē -

tik ļoti, ka sāp.

Ar  slēdzeni no priežu sakņu tīkla

debesis -pasauļu troksnī aizslēgtas ciet.

Vai dzirdi, kā jūrā šovakar saule riet?

Piekaļu sirdi  tuvu zemei un  jūtu-

ap celmu, dzeltenas pīpenes zied: 

tā runā klusums ārpusē,

tā skan mūzika svešas orbītas iekšpusē.

Tā raksta ēnas uz bālajām sienām zīmes

neizraujot ne šķipsnas gaismas

no laika sapītās Likteņa pīnes.

/D.Sadaka/

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .