LITA

         Es šovakar smiltīs  zīmēju sauli un puspievērtiem acu plakstiem vēroju, kā tā par neredzamām kāpnēm gulēt iet, kā priedes maigi elpo un jūra        ver aizkarus ciet        

       Es šovakar gribu būt dūja un spārnos pacelties, lai kādā gādīgā delnā maizes druskas knābātu mazuliet.

        Es šovakar gribu būt dūja un dūnu lakatā satīties, lai aizmiegot dzirdētu balsi, kas lūgtu dzīvei ticēt un uz vētru paļauties.


/Dace Sadaka/

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .