Jurgita un Artis

Toreiz viņi 

bija maz atpazīstami putni,

kas ligzdot uzdrīkstējās pašā kalna smailē,

sašūpodami visas mākoņkalna sniegbaltās gubas.

Viņi nebijās,

viņi nenoglabāja grūto dienu driskas ligzdas malās,

kā drošās alās, kur lapsas slēpj gūto.

Viņi cēlās un slīdēja pa kalna kori tuvāk kraujai,

kļūdami brīvi .

/Dace Sadaka/