Tu esi mans ķiršu ziedu cers,
ūdens malks,
zaļa māla krūka
pilna šodienas sekunžu tikšķu,
tu esi kaila patiesība-
zvejas tīklā sapīta kā pīnē,
sudraba zvīņas zālājā pie trim bērzu stāviem,
Tu esi medainā bišu kāre
un gārņa pavasara dziesma tīreļa galā.
Tu esi smalka ķēde ap tulpes ziedkausu lāpām,
Tā mēs abi nācām
klusējot ,
dzirksteles no skatieniem lasot,
taujājot par neatrasto,
nosargājot līdz galam nesaprasto dzīvu..
/Dace Sadaka/
