AIGA VOLKSONE

Bagāta upe kārtu kārtām plūst pāri līdzenumam,
bagātīgi laiks uztamborē smalku vēja dvesmu,
kas sašķeļ pašu laiku sīksīkās liesmās,
kas nenodziest dienvidū,
kas neizsīkst augštecē,
un lejtecē neaizskalo vakardienu, kas rakstā,
vakardienu kās tērpā, 
zilacu zīlītēs, kas kuras un laimīgi smejas,
vēl pirms pirmās dejas, 
pirmā elpas vilciena ,
pirmā paklupiena.
Bagata ir upe, kas plūst pāri līdzenumam
uz rītu.
/Dace Sadaka/

   Latviete visskaistāk izskatās tautas tērpā. Ar šo vērtību esmu uzaugusi, jo pirmās tautas tērpa detaļas pie manis nonāca vēl pat pirms maniem pirmajiem deju soļiem nepilnu trīs gadu vecumā. Manā pūrā no bērnības ir palikuši pavisam īsi Krustpils un Lielvārdes brunči, kuriem ar gadiem pievienojušies vairāki dažādu novadu tautas tērpu komplekti – katrs pavisam īpašs. Nu jau kopā tie būs septiņi. Un tomēr – tā īstā sajūta – kā uzvelkot līgavas tērpu – pārņem vien tad, kad mugurā ir krāšņais Alsungas tērps. Manās acīs suitu tērpi vienmēr bijuši paši krāšņākie, sarežģītākie un detaļām bagātākie. Īsteni labklājības simboli. Tieši tādu es biju izsapņojusi savu tērpu. 

   Pirms diviem gadiem sameklēju meistarus un ķērāmies klāt. No rakstainām zeķītēm, līdz izšūtai matu lentei – katra detaļa tērpā ir manis izvēlēta un izlolota. Vai variet iedomāties, cik kārtas ir jāuzģērbj, lai pilnībā tērpu uzvilktu? Viss sākas ar tautisko kreklu, kam virsū tiek tērpta blūze ar izrakstītiem maučiem un pērļotu apkaklīti, divi pāri apakšsvārku ar lina mežģīņu maliņu, viens pāris četru krāsu zeķu, tad četrus metrus kupli brunči un ar rokām izrakstīta vilnas jaka. Un tas vēl tikai pusceļš – vēl krietna daļa skaistuma nav uzlikta – smalkas saktiņas ar sārtiem akmentiņiem, villaines, josta, matu lentas, spangu un zīļu vaiņags... Un tā rodas tā īpašā sajūta - ar katru detaļu un katru sasieto mezgliņu. Tās dienas, kad ir iespēja uzvilkt savu tautastērpu ir īpašas. Svinīgas. Cēlas. Latvietības piepildītas.
Aiga Volksone,Valmiera.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .