INGA LASTOVSKA

Suitmales vēju atbalsis 

un košo liepziedu smarža 

kā bizē sapīta ikdiena

kā svētku sekunde reta.


Tik skriet pār pļavu un gavilēt

kā putni vasaras gāršā,

tiecoties cauri aizbrikšņiem

tautas lindrakā svētā.

/Dace Sadaka/


    Pirms kādiem divdesmit ar astīti gadiem ierados Jūrkalnē un tā pa īstam iepazinu suitu tradīcijas.Nebija tā ,ka pa visām varītēm man vajag tautastērpu,bet košās suitu sievas man patika. Es pat vairs neatceros kā ,bet pirmais ,kas manās rokās nonāca no tautastērpa ,bija brunči,un tos man atdāvināja vīra krustmāte.Īsti suitu brunči,gribējās vilkt mugurā un skriet pa pļavu,bet kur skriesi ja tautastērps nav pilnīgs.Veikalā piemeklēju baltu kreklu un nu jau man bija kaut kas. Vīra māsa strādāja par tautas nama vadītāju un ar viņas gādību sapazinos ar tautastērpa pazinējiem un tiku pie saktas ,villaines ,jostas. Dziedāju Jūrkalnes baznīcas korī un tur arī pirmo reizi iegāju ar savu tautastērpu,biju lepna. 

Inga Lastovska ,Jūrkalne

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .