INGRĪDA GRANTIŅA

Visi mani dzīves raksti liktenī kaldināti,

visi mani krāsu loki 

tautastērpā šūdināti:

zilzilais -

no rudzpuķu cerību kausa,

mēļais no zemes, 

no metāla lemess,

brūnajā auglības medus no kārēm vākts,

zaļais no pīpeņu pļavām izdaudzināts.

Silti dzeltenais izstīgots cauri,

apvijot dzīvi ar dāsno Latvijas sauli.

Jostā mans liktenis ierakstīts,

kā saknēm un stīgotņiem cauradīts,

labības akotiem piebārstīts,

Laimas atspulgiem sasaistīts.

/Dace Sadaka/


    Kad ceļoju pa Indiju, lai atrastu sevi,jau tur esot sapratu, ka tieši Latvijas zeme ir tā, kur spēju enerģētiski uzlādēties. Nav jāskrien, nekur tālu, atliek, tik vasarā agrāk piecelties,iziet no mājas, nopeldēties ezerā, redzēt to Dabas skaistumu un gūt tādu lādiņu, ka visu dienu vari skriet un darboties kā skudriņa. Vēl sapratu, ka negribu klausīties indiešu mantras, ja man ir savas latvju dainas, tajās ir spēks, kas palīdz pie dažādām ķibelēm un likstām, kas spēj sniegt smalko, neredzamo aizsardzību.

    Pie sava tautastērpa tiku pirms 6.gadiem. Sazinājos ar meistari Ausmu Spalviņu, paņēmu naudu un devos iegādāties. Bet ne kā, Ausmiņa lika saprast, ka tautastērps nav kleita no veikala. Dabūju stāstīt visu par sevi, no kurienes vecāki, kur dzimusi, augusi, kur ieprecējusies un dzīvoju tagad. Tika iedoti divi Bauskas novada brunču auduma gabaliņi, kuri ik pa laikam bija jāapskata, lai saprastu, kurš sirdij tuvāks. 

    Jau pēc pāris dienām sapratu, ka mani piesaista brunči, kuros rudzupuķu zilums, Zemgales māla lauku brūnais auglīgums, lauku zaļums un saules dzeltenums. Kad brunči bija izvēlēti, Ausmiņa aizveda pie citas meistares, kam tika smalki izstāstīts, kādam jāizskatas kreklam. Izšuvumi gar aprocēm un krādziņu un simbolisku saulīti priekšā.

    Jostu auda trešā meistare, kam atkal vajadzēja stāstīt par sevi, lai var pareizās zīmes salikt - tieši manu Zemgales jostu izaust. 

    Tautastērpa tapšana aizņēma apmēram pusotru gadu, jo vēl tapa zeķes, kas nostiprināmas ar paķelēm, trīs saktiņas, aube un ņieburs. 

    Plecu lakatu izvēlējos no Ausmiņas kolekcijas, tas uzrunāja ar košajām krāsām, kas viena otru nomaina un katrā stūrī sanāk sava.

    Lai gan pārsvarā sanāk tautastērpu uzvilkt svinot vasaras saulgriežus, sajūtu, ka mugurkauls iztaisnojas un manī ienāk Zemgales sievietes starojums un lepnums.

Ingrīda Grantiņa,Jelgava

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .