JANA EVELIŅA

Rūtu rūtīm ierūtoju - 
debess malu, zaļu pļavu,
bērzu birzi, rudzu druvu.
Rūtu rūīm sarūtoju -
melnu maizi, baltu zemi,
putnu ligzdas, meža stigas.

Ieausdama, izšūdama,
jostiņās savīdama
vārpu skaras, domu malas,
sapņu vījas - 
tērps tinas un pinas,
plandādās un skauj 
rasu no domskarām nopaijāt ļauj.
/Dace Sadaka/

   Esmu ZEMGALIETE. Bet mans tautastērpa stāsts ir nedaudz citādāks.
Pirms vairākiem gadiem mēs, trīs draudzenes, siltā vasaras vakarā, dzerot liepziedu tēju ar medu un veroties skaistajās zvaigžņotajās debesīs, sapņojām…. Cik skaisti būtu darināt tautastērpus! Mums visām rokdarbi ir tuvi jau kopš bērnības. Tā ir sirdslieta un aizraušanās. Viena auž, otra izšuj, bet trešajai “no rokas iet” jostu darināšana. Kāpēc gan nelikt kopā mūsu spēkus un prasmes, tā toreiz domājām.
Pagāja laiks, un mūsu sapņi sāka pārtapt par realitāti, par mērķi, kuru sākām īstenot. Apvienojot savus spēkus, ir tapuši pirmie Zemgales tērpi, un šis Iecavas tērps ir viens no tiem. Tautastērpu darināšana mums dod laimes sajūtu, un vēl lielāks gandarījums ir tad, kad ar savu darbu varam sagādāt prieku citiem.
   Sapņojiet, jo sapņi mēdz piepildīties!
Jana Eveliņa,Jelgava

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .