MĀRA ĀZE

Mans vainags - man dzīve - 
raksti , kas vainagā, dzīvē mijas
kā dzijas tie pinas.
Raksti , kas vainagā,
soļos vijas pāri pļavai uz klēti,
kur balojas laiks - 
omītes dvieļos, lakatos, kamanu deķos,
linu palagos, rakstainos cimdos.
Raksti, kas vainagā Abrenes tērpā kā ezeros skatās
kā spoguļos slēpjas.
Laiks Dieva domu un nodomu rakstos tērpjas
un mulst...
mežu elpas,
dzīvās purva telpas,
jūras miera un kaiju spārnu švīku.
/Dace Sadaka/



Mans tautas tērpa stāsts sācies ar manu ierašanos šajā pasaulē bijušajā Balvu rajona Žīguru pagastā. Vecmammas kamanu deķu lakati, rakstaini cimdi, vilnainās segas, linu palagi, dvieļi rakstos – tas viss bija, bet tā tautas tērpa, kas bija noausts pa garajām ziemām vakarējot mājās, no liniem, kurus paši izaudzēja un saulē balināja, no vilnas, kuru krāsoja ar Keibas upītes krastos augošajiem ziediem, nebija.

Atceros to īpašo sajūtu, kad dejojot deju kolektīvā, tika apvilkts skolas tautas tērps... droši vien tad jau dzima apziņa, man būs savs! Savs, ar kuru nebūs jādalās, pašas izlolots un nēsājams ikdienā, ne tikai koncertos un skatēs.

Lai arī manas saknes meklējamas Igaunijā, Polijā, Ukrainā, par savu pirmo izvēlējos dzimtā novada Ziemeļlatgales Abrenes sievas tērpu, caur to es izjutu visdziļāk sevi, savu būtību.

Trīs gadu laikā studēju literatūru, konsultējos, pārrunājām ģimenē, izvēlējos sava tērpa dizainu un to sašuvu. Laikā, kad veidoju tērpu, tika satikti ne tikai zinoši amatu meistari, bet arī brīnišķīgi ļaudis, kuri pirmo reizi veidoja tautas tērpu, ar kuriem kopā es realizēju savas vēlmes.

Es sev šuvu goda tērpu un mans mērķis nebija rekonstruēt kādas citas meitas nēsātu tērpu, izvēlējos tādus audumus, tērpa detaļas, rakstus un krāsas, kas mani uzrunāja. Kurpes, zeķes un saktiņa jau bija sagādāti, kreklu nolēmu izšūt un uzšūt pati, brunčus, svārciņu uzticēju profesionāļiem. Laiks, kad jaunai meitai dāvināja villaini un viņa izšuva zīļu vainadziņu, bija pagājis, tāpēc sākumā izvēlējos sev šūt svārciņu un aust galvas autu. Tāpēc šobrīd esmu pateicīga, ka šī projekta ietvaros, mani iedvesmoja izšūt vainadziņu! 

Abrenes sievas tērps ir tik balts, šī vārda visplašākajā nozīmē, tas ir vienkāršs, pat pirmatnējs, kā neapstrādāts dārgakmens, vainadziņā izšūta visa Dieva pasaulītes kārtība, rakstus var lasīt kā grāmatu. Tagad jau šķiet, ka mēs abi izvēlējies viens otru un citādāk jau nevarēja būt!

Māra Āze,Abrenes Ziemeļmeita,Rēzekne

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .