SARMĪTE IRDENIECE

Kur zaļoksnais asns saknes dzen?
Kur aizuļo vējš, 
kad jumta dzegas svaidās un zeme vaid?
Viss dižais par pelnu putekļiem tapa,
kā vēja novējota likteņa lapa.
Jau atkal no jauna kā diena dzimst,
pamostas rīts, kad lietavas rimst.
Tuvums ir tāluma izšūtā stāstā,
par to kas mīt asna 
un cilvēka dvēseles spēkā.
/Dace Sadaka/


    Kļūstot par mammu 3 brašiem dēliem, aizdomājos par savām saknēm. Diemžēl karš neļāva maniem senčiem atstāt mantojumā savus tērpus. Tika iznīcināts viss - gan bildes, gan pūra lādes. 

   Sastādot dzimtas koku, sapratu, ka vēlos tautastērpu. Pirmos brunčus man iedāvināja mana krustmāte Edīte Vēja, kura nu jau diemžēl ir aizsaulē. Viņa bija tā, kas mani uz šīm domām un vēlmi izzināt savas saknes, pamudināja. Tā, es katru gadu uz Līgo tērpos tautiskos brunčos. Tie dod īpašas, neaprakstāmas sajūtas. Ar vien vairāk radās vēlme svētkos tērpties atbilstoši senču tradīcijām. 

   Liktenis lēma savu un mēs nu jau 8 gadus, kā esam prom no Latvijas. Saikne ar Latviju nav zudusi, tieši pastiprinājusies. Ir vēl lielāka vēlme pēc mūsu kultūras, tradīcijām un mūsu gardās un dabīgās virtuves. Vēl vairāk novērtējam visu latvisko. Cenšamies parādīt šeit - kas ir Latvija un Latvietis. Vācijā tika dibināts sieviešu koris Silava. Kā pirmos koncerta tērpus, nolēmām izmantot tautas tērpus. Tā nu tika pasūtīti svārki pie Latvijas audējām. Mani senči nāk katrs no savas Latvijas malas, tādēļ nolēmu sākt visu no jauna. Izvēlējos Zemgales galdainos brunčus košās krāsās, jo dzimusi un augusi Jelgavā un man tā šķiet skaista un krāsaina pilsēta. Ar brunčiem vien ir pa maz, tā nu šogad īsi pirms Līgo, uzrotīju piedurknes un sasparojos tautiskajai blūzei. Kad blūze gatava, tad sapratu, ka vajag arī ņieburu. Tiklīdz tas bija gatavs – vīram kreklu un vesti (abi dejojam latviešu tautas deju kopā un mums noderēs ne tikai uz svētkiem, bet arī uz uzstāšanos). 

    Tā nu tik nāk detaļas klāt, un gribas vēl un vēl. Ziemā izšūšu krekliem apkakles un piedurknes. Jaunākais dēls (10) arī jau stāv rindā uz savu tautas tērpu. Jāsaka lielais PALDIES visiem, kuri ar padomu, uzmundrinājumu, audumu vai mežģīņu raksta zeķēm, mani ir tuvinājuši manam sapnim. Taps arī josta. 

Ja jau MANS Tautas tērps, tad no MANAS dzimtās vietas un Manām rokām darināts!


Sarmīte Irdeniece , Muehlheim am Main

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .