MĀSIŅU GAIDOT
Kamenes apsnigs
ar dzeltainu pieneņu putekšņiem.
Kamenes nemigs
uz lēpju lapu laivās salocītiem laika spilveniem.
Kamenes sasmels
no pieneņu smalkskaru plaukstām vēju
un uzars
laika saburzīto tulpju kauslapu dzeju -
notis, kas skan,
vārdus, kas tvan,
miglu, kas sēj,
dienu, kas atdzimt vēlreiz no jauna spēj.
/Dace Sadaka/
