samta uzvalku bailes glīti
uzlika uz pakaramā ozolkoka skapī
kur lapkritis nepieskārās
pierei ar maiguma elpu
kur dzeltaina lapu upe plūda
no visaugstākā koka galotnes
uz zemes virssvārča atloka nesamanāmām krokām
viņš aizlūdza par savām mokām
kas tapa par ūdensrozes ziedu
pirms bailes pārvērtās par miglas kamolu
par pilošu ledus virskārtu īstam
dzīvam priekam
palsam krītam
liktenim kā neaizīmogotam mītam
/Dace Sadaka/
