Lietus nesprakšķēs kā malkas šķila.
Magoņu kūrumā dvēsele svila-
kā zīda tīmekļi vīti-
krustām un šķērsu pēc kārtas glīti.
Jau atkal miegu,
kā rasa rītausmā sniegu
pie aizmūrētas krāsns .
"Tu esi dāsns!" -
skropstām kā vēdekļu starām,
ēnojot laiku pāri pelēkam, cauri un garām
Tu mana vijole, laika kauss
tavs rats uz šodienu ļoti gauss.
Tu mana vijole, es laika loks
šodiena - krekls - saulē izbalots.
/D.Sadaka/
