Ja man būtu viena liesma,
es iesietu mezglu gaismas strēlē,
lai neaizmirstas - kas ir gaisma?
Ja man būtu viena ūdens sāļuma vadmala,
es tajā ietītu saknes,
uz saknēm sakarinātu vārdus,
lai tie saulē balojas,
sasmeļ sevī valgmi
un nosnieg pār zemi kā asaru druskas,
kā ērkšķi ,
kas kļūdami par maiguma Paradīzi
nepazīst baiļu, ļaužu skarbuma un dzelkšņi asuma.
Ja vien man būtu tikai viena pati liesma.
/D. Sadaka/