Es māmiņai savai kā puķu groziņš,
pilns smaržu un vējotu drusku.
Es tētiņam savam kā kamoliņš sīks,
kas darbiņus paveiks, ja teiks viņš, ka drīkst.
Es omītei savai – mazs susuriņš,
kas klēpītī mīļots un sasildīts.
Un opītim savam kā cukura grauds
es esmu un būšu vislabākais draugs.