Edīte un Jānis

šorīt es sniedzos tālāk

kā pirkstu gali var aizsniegties

šorīt es tiecos augstāk

kā sapņi un domu pīnes spēj novīties

šorīt es ienirstu dziļāk dzīlēs

kur gaismas lukturos spēlējas jāņtārpiņu poguļi

tie ir manējie spoguļi

kuros redzu sevi kā asnu dīgstam

kā skudru savu nastu nesam

kā zivi peldam rāmi pa straumei

kā alni mērojam pasaules brikšņus

kā putnu-ceļamies spārnos-tuvāk saulei

/Dace Sadaka/