Nellija un Kaspars

Zem pelēkzilā akmens groda lietus upe palo
un izskalo
smilšu druskas no alām un klintsienu malām.
Uguns kuras kā lāpa uz akmens mola,
plaukst naktsvijoles
uz sūnām sapītā priežkoka sola.
Tur sekundes dzimst laikā šupulī smalkā.
Es esmu vējš,
kas paslēpies šobrīd
upes skrējiena smilgskaru lokā.

/Dace Sadaka/