Pašas radīts vai mantots , bet MANS

„Es savas saknes sajūtu plaukstam rakstos –  tajos,

ko mana tauta zemes audeklā auž." /D. Sadaka/

«Mans tautastērps»

Pašas radīts vai mantots, bet MANS!

 

Sirdsdarbs, kurā sinerģijā sadarbojas fotogrāfe Ilze Strēle, dzejas autore Dace Sadaka, rokdarbniece Ginta Zaumane un nu jau vairāk kā 125 latvju sievas, vīri un bērni tautastērpos!

 

Ideja no neliela aizmetņa līdz lielam kamolam, kurš ripot ripo tālāk, lai kļūtu vēl lielāks...

´  Kopš 2015.gada rudens «Mans tautastērps» radošā komanda ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās ar brīvprātīgu iniciatīvu izzina un apkopo stāstus par individuālajiem tautastērpiem – kā tie mantoti vai radīti mūsdienās, kādi meistari palīdzējuši, kādas sajūtas ikvienu vadījušas, izvēloties vienu vai otru tērpu.

´  Kopš 2015.gada ziemas sociālajā vietnē facebook.com ir izveidota lapa – MANS TAUTASTĒRPS, kurā publicē katru tautastērpa stāstu vārdos, bildēs un sajūtās.

´  Kopš 2017.gada pavasara ir izveidota ceļojošā izstāde, kura tiek izstādīta kultūras namos, bibliotēkās, pašvaldību ēkās, muižās un citur Latvijā, lai dotu iespēju ikvienam interesentam iepazīties ar apkopotajiem materiāliem

´  Kopš 2018.gada sākuma uzsākam darbu pie grāmatas veidošanas, lai tajā ieliktu daļu no sirdsdarba un dāvinātu Latvijai simtgadē:

´  Stāstus vēsturei – teju katrā stāstā slēpjas Latvijas simtgades laikam raksturīgi un vēsturiski nozīmīgi fakti par tērpu izvēlēm, iesaistītajiem meistariem, par to, kā sargājam sevī latviskumu un nododam to paaudzēs tālāk. Stāsts, kurā tautastērpi ir «dzīvi» – ar senatnes garšu, ar mūsdienu piesitienu, ar nākotnes vīzijām!

´  Stāstus kā valodas un vietu lieciniekus – katra stāstītāja īpaša valoda, kurā mēs atstājam tā raksturīgo runas veidu, vietvārdus un citas īpatnības, liecina par mūsu valodas bagātību un daudzveidību!

´  Fotogrāfijas – fotogrāfijā iemūžināts gan tērps, tā šī brīža salikumā konkrētajam tērpa nēsātājam, gan arī krāšņā un daudzveidīgā Latvijas daba. Ļoti bieži tieši ar konkrēto Latvijas vietu saistās stāsta autora dzīvesstāsts.

´  Dzejolis kā emociju kopums, kuram iedvesma rasta tērpa stāstā un lūkojoties uz fotogrāfiju.

´  Miniatūrs ziedu vainadziņa izšuvums, ar kuru vēl īpašāk caur rokdarbiem izceļam ziedu vainadziņu kā simbolu šajā idejā – pateicamies un kronējam latvju sievas kā latvisko vērtību glabātājas!

Ilze Strēle fotogrāfijās fiksējusi, kā tērps izceļ sievietes sievišķību un vīrieša vīrišķību. Tas ir stāsts par  katra tautastērpa īpašo raksturu un skanējumu Latvijas dabā. 

Dace Sadaka katram tērpa stāstam veltījusi dzejas rindas, kas, līdzīgi kā mūzika, glabā vārdus, sajūtas, katra grāmatas varoņa raksturu, stāsta elpu un savdabību.

Ginta Zaumane izšuvusi miniatūras ar krāšņajiem vainadziņiem, lai vēl īpašāk akcentētu šīs idejas simbolu un atgādinātu, ka mūsu tautas tradīcijas nav sastingušas pagātnē, bet rod jaunus izpausmes veidus un formas arī šodienā.