Es nesteigšos šodien
pusdienu galdam baltu galdautu klāt.
Palikšu vēl uz lieveņa mirkli
sniegbaltus baložus pabarot
ar šīs dienas saules druskām.
Es nesteigšos šoruden
šņorētus zābakus kājās aut.
Paiešos vien vēl dažus laimīgus soļus,
kailās kājas jūt lai
maigi balotos jūrmalas oļus.
Es nesteigšos šorīt
matus vēsajai pierei glaust,
un smieklu krunciņām vaigu galos snaust.
Meklēšu oļus ar zilsārtām skarām,
sargājot vasaru pirkstgalos,
kamēr putni to aiznes uz spārndūnām
jau atkal man pāri un garām.
/D. Sadaka/
