Kāpnes
ved mani augšup,
augšup
debesīs,
augšup
pa silapriežu galotnēm,
tuvāk
vējam.
Es mīlu
vēju!
Vēju, kas
bezprātīgs mani skauj,
vēju,
kas sevi uz mākoņu pamales sajust ļauj -
tik
vieglu un maigu kā baltu dūju,
kā taureni
ievziedu pazarē tik vieglu,
kā
snigušu ziedu delnā mirklim viedam.
/D. Sadaka/.
