Tu sabēri smieklus
manās maigajās vizbuļu kabatās.
Es iesēju dienu aiz loga
saules mīļotā mūžības lakatā.
Tu iededzi gaismu
tajos svešajos neziņas lukturos,
kur iesmeldzas klusums
pasaules kņadā dejojot
zilo vizbuļu valsi.
/D.Sadaka/
